piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis

Mani mīļie, ja es jums varētu izteikt, cik ļoti man pietrūkst manas mašīnas un brīvības, ko tā dod. Vienu brīdi kritu lielā depresijā (tas jau ir pārspīlēts, jo katrs kas zin mani, zin, ka depresija man nav iespējama) bet nu vnk raksturojot šo situāciju, pieminu to vārdu.
Likās, ka esmu iesprostota sabiedriskajā stransportā.... un tas prasa tik daudz laika un pacietības...
Tāpēc ar lielu gadarījumu, paņēmām mašīnu, lai izskrietos, kur pašām gribas. Jāatzīst, šķiet vairāk tā nedarīsim, sanāca ārprātīgi dārgi, bet prieks par piedzīvoto.
Tā kā, lūdzu, kāds atbrauciet pie manis ar mašīnu, es jums biļeti lidmašīnāi uz mājām sagādāšu, tikai atvedied man mašīnu ;) :*
Lai jums brīniškīgs 5dienas vakars! un svētīgs sabats!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru