trešdiena, 2010. gada 31. marts


piektdiena, 2010. gada 19. marts




trešdiena, 2010. gada 17. marts
Jauna nedēļa...
1diena. Visu dienu līst. Visur mētājas salauzti lietussargi, tie vēstī par Lisabonas nesaulainajām dienām- stiprs, stiprs vējš un lietus. Šodien nejauši atkal atradāmies lielveikalā ;) un te es Daci gaidu, nevaru sagaidīt, sāku skatīties apkārt un atrodu, ko gribu piemērīt, tikmēr viņa ir jau ārā un mani sāk meklēt. Viss jau būtu vienkārši, tikai zinot mani, man ir izlādējies telefons :D jā, tā vēljoprojām esmu es! :) un nu re...giadu giadu viņu tur pat, domādama, tā ir vienīgā vieta, kur varētu nākt prātā mani meklēt, jo lielveikals ir milzīgs lielākais, Portugālē - Columbo! Un es vairs nevaru sagaidīt, dodos meklēt, šķiet diezgan bezcerīgi, es domāju, jāpielūdz, un sekundi vēlāk, es ieraugu Daci!!! Vai nau vienreizēji piedzīvot to!
2diena, jāceļas 6:00. Nu vismaz Dace ceļas, jo iet pirmā duša, es protams cenšos sataupīt katru katru minūtīti vēl :D. Šķiet nokavējam ekspresi, tā rezultātā skolā esam pēc vairāk nekā stundas brauciena. Skolā atkal ir auksssti. Sēžam mēteļos. Dīvaini, vietai, kas būtu jābūt par piemēru studentiem, arhitektiem, izvēršas par ko pretēju. Skola sākotnēji tika apbalvota ar statusu par visveiksmīgāko komunikācijas veicinošo objektu. Bet izrādās ir arī savi mīnusi. Fakultāte sastāv no vairākām ēkām, bet tās nav savienotas, rezultātā, šajās bezgala lietainajās dienās neiznām izsprukt no salīšanas, dodoties uz citām klasēm. Ēkām ir pārkares apt 1.5 metri, lai aizkavētu saules starus, bet šīs pārkares balsta kolonaas, ļoti iespaidīga diametra, un izvietotas pa vidu pārkarei, kā rezultātā, ja arī gribas paslēpties no lietus ejot zem šīm pārkarēm, normāli iet atkal traucē kolonnas. Nākamā problēma, auditorijas savienotas, studenti, leksciju laikā pārvietojas...uhh, traucējoši. Bet vislielākais diskomforts, ziemā aukstums, jo nav jau apkures, kā arī izolācijas un vasarā pārkaršana. Pārsteidz arī mezglu detaļas, jo lietus laikā, pa sienu līst ūdens, uz grīdas viedojas peļķes… Tas arī laikam ir kāpēc mūsu projektā tik liela vērība ir jāpievērš detaļām un mezglu zīmējumiem.
Skolā zīmēšana, ui, pirmo reizi- akts. Bet ļoti interesanta pasniedzējas pieeja lietām un zīmēšanas būtībai, piemēram uzdevums, nenovēršot acis no modeļa, uzzīmēt to. Galvenais ir līnijas, ekspresija, modelis. Un labākais, tas palīdz! :)
Cita reize, kkas absolūti nepieredzēts, zīmēšanas uzdevumi tie paši, tikai AR KRRRREISO ROKU!
So, ir jauki, patīkami piedzīvot ko pavisam jaunu, nepidzīvotu un neierastu!


Ierodoties mājās, liels pārbaudījums, satiekam pirmo reizi ģiemenes TĒTI. Ļoti ļoti jauks viņš mums ir. Vienu vakaru sākām mācīties, un viņš mums atnes trauciņā ābolu biezeni, ko pac sameistarojis, lai mums saldāks mājasdarbs...mīlīgi, ne? nu re, bet mēs jau arī blēņas sastrādājam- pēc tās lazanjas izrādās cepeškrāsnij uz zemājās virsmas bij palikuši tauki un piecepušies….o ooo, bet nu nekas, nākamreiz būsim vērīgākas. Vispār viņu kārtība ir mazliet traucējoša. Nu ļoti viss ir savās vietās, pārāk traki, bet nu varjaubūt tas mani arī mazliet izaudzinās ;).
6dien mūs sagaida izbrauciens ar kuģīti pa Porto upi, kas ieved kuģotājus okeānā. Porto upi šķērso brīnišķīgi tilti, kas māca ģeometrijas un mehāniskas pamatnostātnes. Skaisti skati uz pilsētu. Tik krāsainas un senatnes pildītas ēkas un fasādes. Pilsēta piepildīta ar Baznīcām un citām skaistām sabiedriskām ēkām. Bildes runās pašas vairāk par vārdiem ;).
Dodamies paši eksplorot Porto. Botāniskais dārzs ar skatu uz upi un tās tiltiem, parkā brīvi pastiagājas pāvi un to dūdas ;). Dodamies uz Casa da Musica, kas ir jauna ēka, kura sevī ietver gan mācību telpas gan koncerta zāles, ierakstu studijas, vienvārdsakot- laime un prieks mūziķiem. Izstaigāju katru iespējamo telpu un kaktiņu, jo ēka tik tiešām iespaidīga, bet tā ir vairāk patīkama no iekšpuses, nekā ārpuses. Tālāk nolemjam doties uz okeānu ;) un to var izdarīt ar viena maršruta autobusa palīdzību!!! lieliski! un Te nu ceļā uz turieni mani pārsteidz Maradiņa ar savu zvanu, kas mani atgriež atpakaļ realitātē, mājās. Bet nu izkāpjam pie okeāna un mūs pārsteidz pirmās lietus piles.. bet tas nemazina prieku, par lielo dabas varenību! Dodamies tuvāk, metamies iekšā tādā kā alā, no kuras, pasargāti no pilēm, skatamies spēcīgajos viļņos, kas triecas pret akmeņainiem krastiem, ik pa mirklim sevī uzmanīgi vijādami sērferus. Viļņi ir spēcīgi un augsti, pieļauju - arī auskti.
Salijuši dodamies atpakaļ uz pilsētu. Pa ceļam autobusā, sākas smieklu gūzma, nezinu, varbūt pie vainas bija pica ar sēnēm, bet katrā ziņā, bija jautri! Dodamies pāri tiltam, kas ir Porto simbols, lai skatītu Porto pilsētu nakts gaismiņās.
7dien braucam mājās.. Pa ceļam esam vēl kādā pilsētā, kurā ir pirmā universitāte, tātad studentu senākās tradīcijas.
5dien agri no rīta nesamies uz pilsētu, uz busu, kur apt. 100 erasmus studenti ar organizāciju ESN (erasmus students network) dodas uz otru lielāko Portugāles pilsētu Porto! Ak, mēs nokavējāmies kādas 15 minūtes. Ļoti slikta satiksme, bet mūs sagaida, pat patiesībā viņi bija jau rezervējuši 30 minūšu kaēšanos ;) tākā viss kārtībā un jau varam doties jaukā braucienā. Blakus sēž beļģu puiši, IT puiši :) ar tiem jauki parunājam, un iegūstam feinus draugus! Pa ceļam viena pilsētņa, kura ievērojama ar savu vēsturisko mantojumu, ne tikai arhitektūras ziņā, bet arī kulturālā. Līst lietus vidu dienu, bet tas neaptur jautrību busā. Spēlējam visādas spēles, kas nu kuram galvā nāk. Vakarā esam jau Porto, tur mūs sagaida satiksmes sastrēgumi… iekārtojamies hosteļos..tīri feini, pilsētas centrā. Mums sanāca maza neertība, 7cilvēki vienā istabiņā, bet nu nekass, visu sadalījām kā nu varējām :) Un tad nu pirmās vakariņas. Ēdam katrs nu cik varam, un viņi (portugāļi un erasmus) dzēriena vietā dzer Sangritu, kas jau par sevi ir mazliet grādos dzēriens. Te nu es dodos pēc kā nealkoholiska, cilvēki mazliet izbrīnās, kā tad tā, erasmus students un nedzers, bet es paskaidroju, un viss ir kārtībā. Cilvēki ciena un respektē tavu viedokli un vairs neuzbāžas ar šīm lietām. Par visu visvairāk iepriecina tas, ka šie cilvēki ne tikai to respektē, bet arī ir lieliski draugi un sarunu biedri. Ar vienu puisi, kas ir šis ESN biedrs un brauciena organizators, ceļā no vakariņām uz ballīti paspējam izrunāties par baseiniem, kur un kā labāk peldēt (izdevīgāk), par hobijiem, par dzīves mērķiem, ticību un Dieva nozīmi ikdienas dzīvē. Lieliski! Tā par arī ar šiem beļģiem. Vārds pa vārdam, bet izrādās, jau viņš pac nojauš, ka esmu baznīcā.
2.diena skolā. Nu jau arī arā saulīte un arī mācību lietas sāka kārtoties labāk. Nu jau dzīve izskatās cerīgāka. Satiekam ar vien jaunus un jaunus eramsus studentus, kuri arī meklē mācības pie pasniedzējiem, angļu valodā. Patīk projektēšana. Ļoti feini pasniedzēji, tiesa, uz 25 studentiem 2, maz maz. Atrodam jaunu priekšmetu, zīmēšanu!
Vakariņās taisam lazanju! juhū, saanca, ļoti laba ;) pusi iesaldējām, sliktākām dienām.
trešdiena, 2010. gada 3. marts


