Jauna nedēļa...

1diena. Visu dienu līst. Visur mētājas salauzti lietussargi, tie vēstī par Lisabonas nesaulainajām dienām- stiprs, stiprs vējš un lietus. Šodien nejauši atkal atradāmies lielveikalā ;) un te es Daci gaidu, nevaru sagaidīt, sāku skatīties apkārt un atrodu, ko gribu piemērīt, tikmēr viņa ir jau ārā un mani sāk meklēt. Viss jau būtu vienkārši, tikai zinot mani, man ir izlādējies telefons :D jā, tā vēljoprojām esmu es! :) un nu re...giadu giadu viņu tur pat, domādama, tā ir vienīgā vieta, kur varētu nākt prātā mani meklēt, jo lielveikals ir milzīgs lielākais, Portugālē - Columbo! Un es vairs nevaru sagaidīt, dodos meklēt, šķiet diezgan bezcerīgi, es domāju, jāpielūdz, un sekundi vēlāk, es ieraugu Daci!!! Vai nau vienreizēji piedzīvot to!

2diena, jāceļas 6:00. Nu vismaz Dace ceļas, jo iet pirmā duša, es protams cenšos sataupīt katru katru minūtīti vēl :D. Šķiet nokavējam ekspresi, tā rezultātā skolā esam pēc vairāk nekā stundas brauciena. Skolā atkal ir auksssti. Sēžam mēteļos. Dīvaini, vietai, kas būtu jābūt par piemēru studentiem, arhitektiem, izvēršas par ko pretēju. Skola sākotnēji tika apbalvota ar statusu par visveiksmīgāko komunikācijas veicinošo objektu. Bet izrādās ir arī savi mīnusi. Fakultāte sastāv no vairākām ēkām, bet tās nav savienotas, rezultātā, šajās bezgala lietainajās dienās neiznām izsprukt no salīšanas, dodoties uz citām klasēm. Ēkām ir pārkares apt 1.5 metri, lai aizkavētu saules starus, bet šīs pārkares balsta kolonaas, ļoti iespaidīga diametra, un izvietotas pa vidu pārkarei, kā rezultātā, ja arī gribas paslēpties no lietus ejot zem šīm pārkarēm, normāli iet atkal traucē kolonnas. Nākamā problēma, auditorijas savienotas, studenti, leksciju laikā pārvietojas...uhh, traucējoši. Bet vislielākais diskomforts, ziemā aukstums, jo nav jau apkures, kā arī izolācijas un vasarā pārkaršana. Pārsteidz arī mezglu detaļas, jo lietus laikā, pa sienu līst ūdens, uz grīdas viedojas peļķes… Tas arī laikam ir kāpēc mūsu projektā tik liela vērība ir jāpievērš detaļām un mezglu zīmējumiem.

Skolā zīmēšana, ui, pirmo reizi- akts. Bet ļoti interesanta pasniedzējas pieeja lietām un zīmēšanas būtībai, piemēram uzdevums, nenovēršot acis no modeļa, uzzīmēt to. Galvenais ir līnijas, ekspresija, modelis. Un labākais, tas palīdz! :)

Cita reize, kkas absolūti nepieredzēts, zīmēšanas uzdevumi tie paši, tikai AR KRRRREISO ROKU!

So, ir jauki, patīkami piedzīvot ko pavisam jaunu, nepidzīvotu un neierastu!