Lisbon centrs, 5dienas vakars...
Vismīļākais mirklis.... saņemt mammiņas sūtīto 'paciņu' ar Latvijas gardumiem... Pirmo reizi man ir neizsakāmas ilgas pēc maniem mīļajiem...un tie pāris vārdi, ko mammucis bij uzrakstījis, trāpīja tieši tur, kur vajadzēja, lai dabūtu pirmās asaras un prieku...paldies, neizsakāms... ***
Ierodoties mājās, liels pārbaudījums, satiekam pirmo reizi ģiemenes TĒTI. Ļoti ļoti jauks viņš mums ir. Vienu vakaru sākām mācīties, un viņš mums atnes trauciņā ābolu biezeni, ko pac sameistarojis, lai mums saldāks mājasdarbs...mīlīgi, ne? nu re, bet mēs jau arī blēņas sastrādājam- pēc tās lazanjas izrādās cepeškrāsnij uz zemājās virsmas bij palikuši tauki un piecepušies….o ooo, bet nu nekas, nākamreiz būsim vērīgākas. Vispār viņu kārtība ir mazliet traucējoša. Nu ļoti viss ir savās vietās, pārāk traki, bet nu varjaubūt tas mani arī mazliet izaudzinās ;).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru